Vakar aizbraucām uz mežu pēc žagariem (par tiem citā reizē) un ielasīju dažas buntītes brūkleņu lapiņu. Tā kā ar pirmo atskaiti nokavēju Madaras maratonā, tad šī lai man iet kā otrā atskaite.
Bet pats lielākais prieks bija par pirmajām gailenītēm. Tās gan vēl ļoti sīkas,
bet vienai mērcītei, lai garšas kārpiņas apmierinātu, pietiks.
3 komentāri:
Cik daudz gaileņu!
Kā man garšo gailenes!
Šīs sēnes ir zelta vērtas!
Ierakstīt komentāru