Par mani

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Tamborēts komplektiņš

Pa brīvdienām bijām izbraukuši uz laukiem, mazliet pastrādāt, mazliet atpūsties, mazliet pabūt kopā. Liela rokdarbošanās man tur nesanāk, jo istabā sēdēšana laukiem nepiestāv. Protams tamboradata man vienmēr ir līdzi, jo ar to var darboties arī brīvā dabā, pa starpu brīžiem, kuros es sēžu smilšu kastē un cepu kūkas kopā ar savu meitiņu, vai metam abas kopā akmeņus dīķī no laipas, vai mēģinu kontrolēt viņas lielo interesi par maziem dzelteniem pīlēniem, par kuriem šefību ir uzņēmušies divi brangi zostēviņi. Pēkšņi radās nepieciešamība pēc dāvanas dzimšanas dienā jaukai meitenei, kura gaida bērniņu. Bet dāvanu tieši viņai. Tā kā materiāls, no kā gatavot dāvanu, man bija stipri ierobežots - daži tambordiegi un tamboradata, galva ilgi nebija jālauza - dāvana būs tamborēta. Izvēlējos tirkīzzilu tambordiegu, somā vēl atradās dažas pērlītes no nesena projekta, lai mazliet greznāk, dzimšanas diena taču. Laika nebija daudz tāpēc izlēmu pagatavot vienkāršu rokassprādzīti ar pērlītēm un rozīti pa vidu un auskariņus no aptamborētām putoplasta bumbiņām. Auskaru āķīšus noņēmu no saviem, nesen gatavotiem, auskariem un dāvana bija gatava.



piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Tamborētas krellītes





Ātrā tašiņa

Vakar protams nekas nebeidzās tikai ar šujmašīnas apskati un  mazu ieprovēšanu. Vajadzēja taču uzreiz kaut ko uzšūt. Bija viens naktī, bet miegs nenāca nemaz. Uz ātru roku uzšuvu mazu tašiņu.


Tašiņa nav liela apmēram 23 cm augstumā, ar divām kabatām, vienu priekšā, otru iekšpusē.
Tik viegli un ar tādu baudu es laikam kaut ko šuvu pirmo reizi. Tašiņa tapa apmēram stundas laikā.


Man ir jauna labākā draudzene

Šodien piepildījās mans jau mēnešiem lolotais sapnis par jaunu šujmašīnu. Ārprāc cik maz cilvēkam vajag, lai izjustu to satraucošo laimes un prieka sajūtu, kā bērnam saņemot jaunu spēlmantiņu. Jau vakar, zinot ka šodiem viņa ieradīsies mūsmājās, jutos kā uz adatām, pa nakti par šujmašīnu vien sapņoju. Šodien darbā neviens darbs nevedās, jo domas visu laiku bija pie viņas. Kā pa nelaimi uz šodienu biju pieteikusies pie friziera, tāpēc mājās biju ļoti vēlu. Bet tas nebūt nenozīmēja, ka šujmašīna kastē varētu stāvēt līdz rītdienai. Man viņa jau bija jāiemēģina jau šovakar (šonakt :)
Lūk viņa:


Cik viņa ir viegla, salīdzinor ar veco, nu pilnīga pūciņa. Un cik daudz funkciju! Un cik klusi strādā! Un pat iebūvēta gaismiņa! Un vēl un vēl... Nespēju vēl visu aptvert. Esmu sajūsmā!
Tagad mazliet ar skumjām skatos uz stūrī nolikto manas vecmammas ar roku maļamo šujmašīnīti, kas bija mans palīgs vairāk kā pusgadu, kopš vispār sāku rokdarboties.



Bet nu visam savs laiks, tagad tā ir pagātne. Un es dzīvošu tagadnē un mēģināšu aptvert apvāršņus un izmantot iespējas, ko man dod jaunā draudzene.

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Cepurīte saulītes krāsā

Jau kādu laiku atpakaļ tapa šī saulāinā cepurīte meitiņai. Pirmoreizi notamborēju mazliet par lielu un nez kāpēc biju iedomājusies, ka ievēršu gar maliņu  lentīti un viss būs OK, bet izskatījās vienkārši atbaidoši. Tāpēc pilnībā izārdīju un notamborēju no jauna.   


ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Auduma puķes

Nu patīk man tās puķes un ļoti patīk darināšanas process. Šīs ir jau kādu laiku atpakaļ tapušas, bet vēl neatrādītas puķītes.