Lenyy darbojas: šūts

svētdiena, 2014. gada 2. marts

Klases karogs

Mana dēla klases karogs.

Skolotāja palūdza uzšūt klases karogu. Projektu nedēļā, kas sakrita arī ar olimpiskajām spēlēm, Ādažu vidusskolā bija skolas olimpiāde, tātad atklāšanas un noslēguma parādēs ir vajadzīgs karogs. Klases krāsa ir oranža, tāpēc arī karogs oranžs, tādi ir bērniem arī fizkultūras krekliņi, lai atšķirtos no citām klasēm. No lentītēm uzšūts Ādažu vidusskolas simbols un klase, 3.e ir uzlīmēts uz auduma ar līmpapīru, lai nākošajās klasēs varētu nomainīt pret vajadzīgo. Apakšā veiksmes vārdi, par ko paši bērni klasē bija nobalsojuši - DRAUDZĪBA UN VIENOTĪBA. Pa vidu brīvais laukums paredzēts pasākuma tematikai, kur karogs tiks izmantots, ko veidos paši bērni. Uz skolas olimpiādi bērni no līmpapīra izgrieza dažādu ziemas spirta veidu figūras un uzlīmēja uz karoga. Šīs bildes gan man nav, jo pasākumā nepiedalījos.

Jā un karoga mastu taisīja tētis, tā ka ģimenes projekts skolai :)

otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs

Cisu maiss

No vecām džinsu biksēm sašuvu matraci...

Piepildīju ar sienu...

Gatavs...

Varam atpūsties...

Sanāca pat ļoti ērts gulēšanai, pati pat uz tik labu rezultātu nebiju cerējusi. Tad tik jāturpina. Būs kur viesus guldīt, kas brauks pie manis uz Vecpiebalgas pirtiņu ciemoties :)

trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Mans māmiņdienas putniņš

Neviens putniņš tā nedzied,

Kā dzied meža balodītis.

Neviens mani tā nemīl,

Kā mīl tēvs, māmuliņa.

Šis dzejolītis tagad tiek skaitīts katru mīļu brīdi, un visiem ko satiekam.

Mana mazā peka māmiņdienas ludziņā bija putniņš. Tātad mammai jāšuj maska.

Abas kopā nolēmām, ka būs putnu meitenīte. Rozā krāsa bija obligāta. Nu labi, piekāpos.

Nu paši jau ļoti patīk. Man par to prieks.

Sejas maskai ideju nošpikoju bonbonbodē.

Tutu svārciņi no organzas strēmelītēm.

Ideja no šejienes, tikai es nesēju mezgliņus, bet vienkārši apmetu ap gumiju un nošuvu, jo ar mezgliņiem veidojās ļoti bieza jostas daļa, kas neizskatījās diez ko labi.

Un tilla vietā organza, kas laikam tomēr bija kļūda. Pamatdoma bija, lai viņi nebūtu tik stīvi, bet organza spurojas, tātad elementāri - jāapdedzina maliņas, nu ko tik metiņas labā neizdarīsi. Bet ak vai, maliņas palika asas. Kad kājās parastās zeķubikses, un iepriekšējā dienā pa māju tika iemēģināti, nekas neliecināja, ka kaut kas ir nošauts greizi, bet uz pasākumu taču tika uzvilktas plānās zeķubikses, un tām cauri mazās, asās maliņas nejauki kutināja kājiņas. Un mana jaunkundze pasākuma laikā (visiem dzirdot) paziņoja ka viņai esot blusas un tās kož kājās. Arī tā ir pieredze :)