Rīt dēliņam skolā Mārtiņdienas tirdziņš. Šogad izdomāja tirgoties ar cukurgailīšiem.
No skārdenes izveidojām formiņas, maliņā iegriezām robiņus, kur ielikt kociņus.
Katliņā izkausējam cukuru, kam pievienots nedaudz ūdens un masu salejam formiņās.
Mums formiņas tā smuki pie cepamā papīra nepiegulēja, tāpēc mazlietiņ tecēja ārā, bet tas kvalitāti nemazina, to visu pēc tam var smuki nolauzt nost.
Tomēr konstatējām ka no apaļām formiņām gailīši iznāk vissmukākie, jo laužot ārā no sirsniņas un kvadrātiņa stūrīši pamanījās nolūzt, vai vismaz ieplaisāt, tāpēc beigās pieturējāmies pie apaļajām formiņām (tās arī vieglāk ir uztaisīt:)
Un beigās lai ir vēl interesantāk, katru gailīti nopilinājām ar cukura pilieniņiem.
Cerams ka bērni novērtēs un nebūs jānāk rīt ar visiem mājās.
Bet man darbojoties kopā ar dēliņu, šis bija īsts ceļojums bērnībā.
Šiem cukurgailīšiem ir tik ļoti, nu tik... manas bērnības garša. Ak šīs saldās atmiņas :)
Bet man darbojoties kopā ar dēliņu, šis bija īsts ceļojums bērnībā.
Šiem cukurgailīšiem ir tik ļoti, nu tik... manas bērnības garša. Ak šīs saldās atmiņas :)
4 komentāri:
Ieraudzīju šos gardumus un arī aizceļoju bērnībā.Opis bija īstākais cukurgailīšu meistars..eh, paldies par atmiņām :)
Sveika, Liene!
Paldies par jauko ideju. Es ari ieprieks meginaju izgatavot cukurgailisus, bet neizdevas. Gatavoju no bruna cukura. Cik ilgi apmeram cukurs butu javara?
Ieprieks pateicoties,
Ieva
Pēc laika īsti nemāku pateikt. Es gatavoju no balta cukura un kad tas saka palikt brūns beidzu vārīt un lēju formiņās. Pēc pirmās bildes var redzēt, ka katrs cukurgailītis ir savādākā krāsā, jo ilgāk vāra, jo brūnāks. Bet jo brūnāks cukurgailītis, jo tas paliek rūgtāks.
Jauka ideja!
Man skolā arī tirdziņš meklēju ko uztaisīt :)
Ierakstīt komentāru