Par mani

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Pēc iedvesmas uz Alpiem

Divas nedēļas biju pilnīgi atslēgusies no ikdienas rutīnas, darba un rokdarbiem. Nemaz jau nerunājot par ierasto ikdienas rituālu - blogošanu. Biju aizšāvusi 10 dienas ilgā ceļojumā  - slēpot uz Alpiem. Jā, dzīvojot tur, starp tiem kalniem, sajūties pilnīgi citādā pasaulē. Baterijas uzlādējas pašas no sevis.







Tas ir tik kolosāli traukties no kalna, sajust vēju kas svilpo gar ausīm un izbaudīt brīvību.
 Biju tik ļoti aizrāvusies ar šo brīvību un arī noguruma dēļ pēc kārtējās pavadītās dienas uz kalna, ka rokdrabiem gandrīz nepieskāros, kaut biju paņēmusi līdzi tamboradatu un citus niekus, lai it kā īsinātu laiku un radītu ko jaunu. "Gandrīz" saku, jo kaut ko tomēr uzmeistaroju, bet ne jau no tā ko biju paņēmusi līdzi :) Dienā, kad laiks bija visriebīgākais, jo lija lietus, kaut ko tomēr rokas pieprasīja darboties. Paņēmu tamboradatu, bet dzija nepar ko mani tajā dienā neuzrunāja, tāpēc meklēju ko citu. Mums vesels skapītis jau bija iekrājies ar plastmasas maisiņiem. Paņēmu un sagriezu tos strēmelītēs un uztamborēju somiņu. To atrādīšu mazliet vēlāk, jo vēl jauzfrišina un jānofotografē.

2 komentāri:

Inese teica...

fantastisks skaistums - es gan to varu tikai kā dabas baudītājs novērtēt, jo ar slēpēm sen kā nedraudzējos :D
Kalnos tiešām ir kas maģisks, tie ar savu grandiozumu nenomāc, bet nomierina un uzlādē...

Madara teica...

cik skaisti kalni. tagad atnāca atmiņā ceļojums uz slovākijas tatriem :)) atkal sagribējās kalnus :)